Mežsaimniecība
Latvija
ir ar meža resursiem bagāta valsts. Vērtējot pēc meža platības
uz vienu iedzīvotāju, Latvijas ierindojas 4. vietā ES (aiz
Somijas, Zviedrijas un Igaunijas). Salīdzinājumā ar pagājušā
gadsimta pirmo pusi meža platība Latvijā ir dubultojusies, bet
kopējā koksnes krāja mežā palielinājusies gandrīz trīs
reizes.1
Mežs ar tā produktiem un pakalpojumiem ir nozīmīgs sabiedrības
labklājības avots. Mežs piedāvā kokmateriālus būvniecībai un
mēbelēm un koksnes biomasu enerģijas ieguvei, vietu dzīvošanai
un pārtiku. Mežs pilda daudzas sabiedrībai nozīmīgas
ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas (aizsargā ūdens
resursus un uzlabo augsni, ir dzīvotne nozīmīgai daļai
bioloģiskās daudzveidības, t.sk., daudzām retām sugām, piedāvā
rekreācijas iespējas un samazina klimata izmaiņas, u.c.). Mežs
glabā kultūrvēsturiskas zīmes un ir nozīmīgs ainavas elements.
Meža apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod būtisku
ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā un
Latvijas starptautisko SEG emisiju samazināšanas saistību izpildē.
Pašlaik
koksnes pieaugums mežā pārsniedz koksnes iegūšanas apjomu, un
ilgtermiņā ir potenciāls kāpināt koksnes ieguves apjomu par 6–8
milj. m3, jo ir lieli “uzkrājumi” jau ciršanas
vecumu sasniegušajos mežos un ikgadējais koksnes ieguves apjoms ir
mazāks par ikgadējo koksnes krājas pieaugumu, veidojot apmēram
63 % no kopējā ikgadējā pieauguma koksnes ieguvei pieejamās
meža platībās.
Ievērojot
vienošanās dokumentus par globālo klimata pārmaiņu mazināšanu
(Kioto protokols2,
Parīzes nolīgums3),
meža apsaimniekošanai tiek noteikts konkrēts mērķis, tā
saucamais meža apsaimniekošanas references līmenis. References
līmenim, kas noteikts līdz 2020. gadam, tiks veiktas tehniskās
korekcijas, lai nodrošinātu metožu saskaņotību. Periodā no
2021. līdz 2030. gadam katras ES dalībvalsts uzdevums būs
saskaņā ar Eiropas Komisijas iepriekš noteiktu metodiku nacionāli
noteikt meža references līmeni (ZIZIMM regulas priekšlikums4).
Plānots, ka pirmais references līmeņa sagatavošanas termiņš būs
2018. gada 31. decembris, tāpēc ir būtiski nekavējoties uzsākt
darbu, lai novērstu vietējo zināšanu trūkumu un īstenotu
nepieciešamos pētījumus, tādējādi nodrošinot Latvijas
situācijai atbilstošu meža references līmeņa noteikšanu
2020.–2030. gadam. Pastāv risks, ka tad, ja tas netiks izdarīts,
būtiski tiks apdraudēta ne tikai Latvijas mežsaimniecības
attīstība, bet pat esošā meža apsaimniekošanas aktivitātes
līmeņa noturēšana līdz 2030. gadam.
Pastāv
liels potenciāls palielināt saimniecisko meža vērtību, izbūvējot
un atjaunojot dabai draudzīgas meža meliorācijas sistēmas un meža
ceļus, mērķtiecīgi stādot un audzējot ekonomiski vērtīgākas
un Latvijas klimatam ekoloģiski piemērotākās (vietējās) koku
sugas, kā arī īstenojot Meža un saistīto nozaru attīstības
pamatnostādnēs izvirzītos mērķus, t.sk. nesamazinot koksnes
audzēšanai un ieguvei pieejamās platības.
Tāpat
ir iespēja ar mazvērtīgām koku sugām aizaugušu lauksaimniecības
zemi pārvērst par ekonomiski vērtīgu mežu tajās platībās,
kuras zemes īpašnieks neplāno izmantot lauksaimnieciskajā
ražošanā vai citiem ar meža apsaimniekošanu nesaistītiem zemes
izmantošanas mērķiem.
1
Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020.
gadam, 8. lpp.
4
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zemes
izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā
radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu
klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030.
gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu
Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju
pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai
saistībā ar klimata pārmaiņām
citāts no
tap.mk.gov.lv/doc/2017_12/ZMZin_071217_VSS831.2014.docx
