Bērza stādījumi lauksaimniecības zemēs
Neskatoties uz nu jau vairāk nekā desmit gadus ilgušajām diskusijām par agrāko lauksaimniecības, bet nu jau ilglaicīgi novārtā pamesto zemju saimnieciski lietderīgu izmantošanu, situācija pēdējos gados nav būtiski uzlabojusies. Enerģētisko lauksaimniecības kultūru audzēšana un mežsaimniecība ir visbiežāk rekomendētās šo platību izmantošanas alternatīvas. Daļa zemju īpašnieku pēc savu īpašumu tiesību atgūšanas, tā arī nav uzsākuši saimniecisko darbību savos īpašumos, bet citi pārtraukuši savu darbību ekonomisku apsvērumu dēļ. Ja lauksaimniecības zeme ilgstoši paliek neapstrādāta un nekopta, tad daba lēnām paņem atpakaļ tai kādreiz atkaroto – tautas folklorā iegājušos „Latvijas kokvilnas” laukus, kuri plešas bijušo tīrumu, ganību un nekopto pļavu vietā, nu jau sāk nomainīt krūmāji un lapu koku retaines. Situācijai attīstoties pēc pašreizējā scenārija, liela daļa neapstrādāto platību aizaugs ar mežu dabiskā ceļā. Diemžēl tikai retās no šādām platībām var uzskatīt par saimnieciski perspektīvām mežaudzēm, kuras nākotnē izveidosies par ražīgu un kvalitatīvu mežu.
 Kvalitatīvs bērza stādījums lauksaimniecības zemē. |  Dabiski apmežojusies lauksaimniecības zeme. |
LVMI Silava veiktā meža resursu monitoringa (MRM) dati atklāj, ka 353 tūkst. ha lauksaimniecības zemju (par meža zemēm netransformētās platības) jau šobrīd klāj mežs. Lielākais vairums šo audžu ir izveidojušās pēdējo 15...20 gadu laikā – laika posmā pēc valsts neatkarības atgūšanas un zemes reformas laikā īstenotās lauku īpašumu atdošanas agrākajiem saimniekiem un to mantiniekiem. MRM ietvaros veiktās audžu uzmērīšanas rezultāti apliecina, ka lauksaimniecības augsnēs dabiski veidojušās mežaudzes raksturojas ar nepietiekamu audžu biezību, neregulāru un grupveida koku izvietojumu, kā arī lielu mazvērtīgo krūmu un koku sugu īpatsvaru. Šo mežaudžu vidējais koksnes pieaugums, atkarībā no koku sugas ir tikai 0,7 līdz 3,5 m3 gadā. Lielākoties bijušās lauksaimniecības augsnes pēc mežsaimniecības standartiem uzskatāmas par ļoti auglīgām un to potenciālā produktivitāte ir krietni vien augstāka. Salīdzinājumam – pareizi apsaimniekotai 15...20 gadīgai mežaudzei gadā būtu jāražo līdz pat 20 m3 koksnes.
Lai uzskatāmi parādītu, kāds ir iespējamais ieguvums, izveidojot mērķtiecīgi apsaimniekotu bērza mežaudzi neizmantotā lauksaimniecības augsnē, minēsim šādu piemēru. Ja bijušajā lauksaimniecības zemē pirms 15 gadiem (dominējošais vecums dabiskās izcelsmes mežaudzēm pēc MRM datiem) ir ierīkots kvalitatīvs bērza stādījums, tad jau šobrīd īpašniekam ir iespēja gūt pirmos ienākumus, pārdodot krājas kopšanā iegūto koksni. Šajā vecumā audzes krāja jau ir sasniegusi 100 līdz 110 m3 un pirmajā krājas kopšanā var iegūt līdz 30 m3 koksnes. Pēc 25 gadiem koki būs sasnieguši finierrūpniecībai nepieciešamos parametrus un audzi varēs nocirst, iegūstot aptuveni 400 m3 koksnes no hektāra. Secinājums ir acīmredzams – jo ilgāk mēs vilcināmies ar lēmuma pieņemšanu par zemes izmantošanas veidu, jo vairāk laika un līdz ar to – arī naudas, mēs zaudējam.
Minētais piemērs ir balstīts uz bērza mežaudžu augšanas gaitas modeli bijušajās lauksaimniecības augsnēs un prognozētās koksnes krājas sasniegšanai ir vairāki priekšnoteikumi – bērzam atbilstoši augšanas apstākļi, kvalitatīvs stādmateriāls, piemērota stādījumu ierīkošanas agrotehnika un pareizu apsaimniekošanas metožu pielietošana.
Ir vairāki aspekti, kuri runā par labu tieši bērza izmantošanai apmežojumu ierīkošanai. No meža īpašnieka viedokļa pats svarīgākais – tas ir ātraudzīgs un ražo vērtīgu koksni. Agrākais malkas koks bērzs ir kļuvis par pieprasītu un augstu vērtētu materiālu, par kuru labu naudu ir gatavi maksāt ne tikai saplākšņa, bet arī mēbeļu un apdares materiālu ražotāji. Kas nav mazāk svarīgi – bērza sīkkoksnei ir garantēts noiets gan kā papīrmalkai, gan kurināmai malkai.
Salīdzinājumā ar skuju koku sugām, bērzam piemīt vēl dažas būtiskas priekšrocības. Līdzīgi kā alksnis, bērzs ir tipiska koku pioniersuga – kopā ar citām mīksto lapu koku sugām un krūmiem tas iesējas klajumos un uzsāk pakāpenisku meža vides veidošanu nemeža platībās. Līdz ar kokiem un krūmiem platībās pakāpeniski ieviešas mežam raksturīgie augi, mikroorganismi un sēnes, kuri uzsāk augsnes pārveidošanu – pilnvērtīgas meža ekosistēmas izveidi. Tikai vēlāk, kad pirmā lapu koku paaudze ir paaugusies, pamežā sāk ieviesties egle, kura, lapu koku mežam sabrūkot, izveido noturīgu skuju koku mežu. Tātad – lauksaimniecības zemju apmežošanā pielietojot bērzu, mēs būtībā sekojam pašas dabas noteiktajiem meža izveides procesiem.
Apmežojot lielākas platības, būtiska kļūst jaunizveidoto mežu ainaviskā vērtība. Jo īpaši šobrīd, kad lauku tūrisms tiek uzskatīts par vienu no veidiem, kā uzturēt lauku vidi un dzīvesveidu. Ir konstatēts, ka vairumam cilvēku bērza mežaudzes liekas ainaviski pievilcīgākas par skujkoku audzēm, kuras, jo īpaši jaunaudžu vecumā, ir ļoti vienveidīgas un bieži vien atstāj visai drūmu un nomācošu iespaidu.
Kārpainais, jeb āra bērzs ir ekoloģiski ļoti plastiska suga – tas spēj augt gan nabadzīgos smiltājos, gan auglīgos Zemgales līdzenumos, tomēr visur tas nebūs vienlīdz produktīvs un kvalitatīvs. Vislabāk tas jūtās auglīgās, bet vieglās un labi drenētās mālsmilts augsnēs. Smagās, mālainās augsnēs bērzs augs sliktāk, jo īpaši, ja platība ir pārmitra. Problemātiskas bērza stādījumu ierīkošanai ir arī nosusinātās kūdras un kūdrainās augsnes – nestabilais mitruma režīms un nesabalansētais barības elementu daudzums ir galvenie faktori, kuri šādās platībās kavē bērza mežaudžu augšanu.
Neskatoties uz „meža nezāles” slavu, bērza stādījumu ierīkošana lauksaimniecības augsnēs tomēr prasa zināmus pūliņus un nevērīga attieksme pret stādījumu ierīkošanas agrotehniku visbiežāk liks norakstīt zaudējumos naudu, kura iztērēta gan stādmateriālu un stādīšanu. Bērzs ir ļoti jūtīgs pret noēnojumu - ja pirmajā gadā pēc iestādīšanas jaunos kociņus nomāks lakstaugi, tad to bojāeja ir neizbēgama. Augsnes apstrāde ne tikai ierobežo lakstaugu konkurenci, bet arī veicina labāku koku sakņu attīstību un līdz ar to – arī ieaugšanu. Parasti lauksaimniecības augsnēs augsni sagatavo slejās ar arklu vai augsnes frēzi – tas ļauj ietaupīt naudu, salīdzinājumā ar augsnes vienlaidus apstrādi un atvieglo stādījumu agrotehnisko kopšanu. Jo smagāka augsne, jo lielāka nozīme ir augsnes apstrādei. Ļoti smagās māla augsnēs vienlaidus dziļaršana bieži vien ir vienīgais veids, kā panākt augsnes virskārtas uzirdināšanu un stādījumu apmierinošu augšanu.
Augsnes apstrāde stādījuma platībā ar augsnes frēzi. |
Bijušās lauksaimniecības augsnes parasti ir ļoti auglīgas un bez stādījumu agrotehniskās kopšanas neizdosies iztikt. Parastākais paņēmiens – nezāļu appļaušana ap iestādītajiem kokiem, kuru veic pirmos 2 līdz 3 gadus pēc stādījuma ierīkošanas. Rūpīgi koptos stādījumos kokiem ir mazāks grauzēju bojājumu risks. Nekoptos stādījumos ziemā zāle ar sniegu un vēju bieži pieliec tievos kociņus pie zemes un nolauž.
Apmežošanas rezultātus un audzes nākotnes produktivitāti lielā mērā ietekmēs pielietotais stādmateriāls. Lietojot sliktas kvalitātes stādus, būs nepieciešama ilglaicīgāka kopšana un regulāra stādījuma papildināšana. Šobrīd tirgū pieejamā bērza stādmateriāla izvēle ir pietiekoši liela un pircējam ir iespēja izvēlēties labāko un sev piemērotāko preci. Ja stādmateriāls tiks atbilstoši uzglabāts līdz stādīšanas brīdim un kvalitatīvi iestādīts, tad nav nozīmes, vai stādījumu ierīko ar kailsakņiem vai ietvarstādiem. Konteinerstādu galvenā priekšrocība ir tā, ka stādīšanu iespējams veikt ilgākā laika posmā un ir mazāks stādu iežūšanas risks.
Pastiprināta vērība pievēršama stādu izmēriem, pie kam – liela izmēra stādi ne vienmēr ir labāki. Daudz svarīgāk, lai stāds būtu proporcionāls – kociņa sakņu sistēma atbilstu virszemes daļas izmēram. Īpaši aktuāli tas ir, novērtējot ietvarstādu kvalitāti. Bieži vien kokaudzētavas grēko, pārlieku mazos konteineros cenšoties izaudzēt liela izmēra bērza stādus. Pēc iestādīšanas šādi stādi lielāko daļu augšanas enerģijas mobilizē sakņu sistēmas veidošanai un pirmajos gados augstumā neaug. Tas nozīmē – stādījumā nezāles būs jāpļauj vienu vai divus gadus ilgāk. Viens no apmežošanai piemērotākajiem bērza stādmateriāla veidiem ir stādmateriāls ar uzlabotu sakņu sistēmu. Šie stādi pirmajā gadā tiek audzēti maza izmēra konteineros un pēc tam „pārskoloti” uz lauka, kur tos audzē vēl vienu gadu. Rezultātā tiek iegūti liela izmēra kailsakņu stādi ar perfekti attīstītu sakņu sistēmu. Stādījumu ierīkošanai pielietojot šādus stādus, nezāļu konkurences ierobežošana prasīs daudz mazāk rūpju.
Stādmateriāla kvalitāti tomēr nevar novērtēt tikai pēc izmēriem. Nākotnes meža produktivitāte un kvalitāte ir atkarīga no tā, cik ģenētiski augstvērtīgas sēklas ir tikušas izmantotas stādu audzēšanai. Šobrīd tirgū ir pieejami bērza stādi, kuri audzēti no dažādu kategoriju un līdz ar to – arī dažādas ģenētiskās kvalitātes sēklām. Sēklas var būt ievāktas no kokiem kādā noteiktā mežaudzē (kategorija – „izcelsme zināma”), vai sēklu plantācijā, kurā tiek audzēti speciāli atlasīti ātraudzīgākie un kvalitatīvākie bērza kloni (kategorija – „uzlabots”). Augstvērtīgāks ģenētiskais materiāls nodrošinās ne tikai lielāku nākotnes mežaudzes krāju, bet arī labāku stumbru kvalitāti. Pirms stādu iegādes ir vērts iepriekš kokaudzētavā noskaidrot, kādai kategorijai atbilst tur tirgotais materiāls.
Atbilstoši mūsu normatīvajiem aktiem, šobrīd īpašnieks var izvēlēties ieaudzētās mežaudzes apsaimniekošanas mērķi – mežaudze vai meža plantācija. Ja stādījumu reģistrē kā plantāciju mežu, tad uz šo audzi neattiecas ciršanas vecuma ierobežojums – īpašnieks var pats brīvi pieņemt lēmumu, kad mežaudzi nocirst. Atbilstoši audzēšanas mērķim ir iespējams izvēlēties arī ieaudzēto koku skaitu uz hektāra. Minimālais koku skaits, lai bērza stādījums tiktu reģistrēts par plantāciju mežu ir 800 koki uz hektāra. Produktīvas bērzu audzes izveidei ieteicamais ierīkošanas biezums gan ir lielāks – no 1600 līdz 2000 koku uz hektāra. Retākās jaunaudzēs koki izaugs zaraini un stumbru kvalitāte būs slikta.
Lai saglabātu bērza mežaudžu ātraudzību visa apsaimniekošanas cikla garumā, audzi nepieciešams retināt. Bērzs ir gaismas prasīga suga un noēnojumā aug slikti. Pārbiezinātās mežaudzēs koku vainags samazinās un to produktivitāte zūd. Tiek uzskatīts, ka bērza zaļajiem zariem jābūt vismaz pusei no stumbra kopgaruma. Tas ir panākams ar savlaicīgu audžu retināšanu. Ja ierīkošanas biezums ir 1600 līdz 2000 koki uz ha tad pirmā krājas kopšana bērzu stādījumā veicama audzei sasniedzot 14 m augstumu – orientējoši 15 gadu vecumā. Pirmajā piegājienā koku skaitu samazina līdz 1200 kokiem uz ha. Otro retināšanu veic 25 gadu vecumā, kad atstāj 550 līdz 600 stumbru uz hektāra.
Pirmā krājas kopšana bērzu stādījumā. |
Augošu stumbru atzarošana ir veids kā iespējams ievērojami palielināt nākotnē iegūstamo sortimentu kvalitāti. Lapu koku atzarošana gan saistās ar ievērojami lielāku koksnes inficēšanās risku, nekā skuju kokiem. Tādēļ, ja nav pārliecības, ka bērzu atzarošanu izdosies paveikt kvalitatīvi, labāk to neveikt vispār. Galvenie bērza stumbru atzarošanas principi – atzarošanu veic vasaras beigās (jūlija beigas, augusts) un atzaro tikai tos zarus, kuru diametrs nepārsniedz 2 cm. Nogriežot vai nozāģējot zarus, nedrīkst bojāt stumbra mizu un griezuma virsmai jābūt gludai.
Noslēdzot rakstu, jāpiemin arī riski, kuri saistīti ar bērza stādījumu ierīkošanu un apsaimniekošanu. Lielākā daļa no tiem saistās ar stādījumu ierīkošanas fāzi. Ir platības, kurās koku ieaugšanu traucē lielais maijvaboļu kāpuru daudzums augsnē. Šādos gadījumos daļēji var palīdzēt platības vienlaidus uzaršana – daļa kāpuru iet bojā. Masveida savairošanās gados jaunaudzēs stādījumus var bojāt lauku peles. Lauksaimniecības augsnēs ierīkotos stādījumus var iznīcināt tikai mūsu valstij piemītošais ik pavasara kūlas dedzināšanas neprāts. Par lielāko „kaitnieku” bērza jaunaudzēm tomēr uzskatāms stirnu buciņš. Stirnas ne tikai apkož bērza jaunos dzinumus, bet arī, tīrot apmatojumu no jaunajiem radziņiem, „nobada” jaunos kociņus. Platībās ar lielu dzīvnieku blīvumu, stādījumus var bojāt arī lielie pārnadži un arī mežacūkas.
Informāciju sagatavoja
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"
vadošais pētnieks
Dr. silv. Kaspars Liepiņš
