Koksnes ražošanai izmantojama koku suga
Saldais ķirsis (Cerasus avium Moench. (L.) syn. Prunus avium L. - angliski- mazzard tree, Gean, vāciski- Kirchbaum), ir Rožu dzimtas (Rosaceae) koku suga.Saldais ķirsis ir vasarzaļš koks (I-II lieluma) ar stāvu zarojumu un spīdīgu pelēkbrūnu mizu ar raksturīgām rinķveida joslām.
 |  |
1.attēls. Saldo ķirsi viegli atpazīt pēc tā mizas raksturīgajām horizontālajām svītrām un pavasaros pēc baltajiem smaržīgajiem ziediem. | |
 |  |
| 2.attēls. Saldā ķirša lapas un augļi (pārsvarā gaiši sarkani, bet bieži sastopami arī raibi; dzeltens + sarkans, vai dzelteni augļi). | |
Koka augstums vidēji sasniedz 24 m, tā vainags piramidāls. Lapas līdz 6-16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas. Ziedi balti, čemuros pa 2-4, ap 2,5-3,5 cm diametrā. Auglis dzeltens līdz sarkan-melns sulīgs kaulenis ar saldu mīkstumu. Dabiski saldais ķirsis pārsvarā gan individuāli gan grupās aug mistrotās audzēs auglīgās augsnēs un tīraudzes dabiski neveido, īpaši nozīmīga kā mežaudžu bioloģiskās daudzveidības uzlabotāja mistrotās mežaudzēs.
Savvaļā aug Rietumeiropā, Vidus Eiropas un Dienvidu Eiropas kalnos, Tuvajos Austrumos (3.attēls). Amerikas kontinenta ziemeļdaļā introducēts kopš 1625. gada (4.attēls).
Savvaļā aug Rietumeiropā, Vidus Eiropas un Dienvidu Eiropas kalnos, Tuvajos Austrumos (3.attēls). Amerikas kontinenta ziemeļdaļā introducēts kopš 1625. gada (4.attēls).
 |  |
Saldais ķirsis optimālo augšanu uzrāda boreālo mežu zonas dienvidu daļā, mērenā lapu koku mežu zonā un stepju zonā. Pastāv uzsakats, ka saldais ķirsis izplatījies tālāk uz dienvidiem glaciālo periodu laikā.
Saldais ķirsis labu augšanu uzrāda svaigās, minerālvielām bagātās, smilšmāla un kalcofīlās augsnēs. Tomēr tas normāli aug arī ar kalciju nabadzīgākās, skābākās un sausās augsnēs.
Mežaudzēs saldā ķirša augstums atkarībā no augsnes auglības svārstās robežās no 15-20 m līdz 30-35 m, bet stumbra caurmērs - no 40-70 (80) cm. Stumbri ir slaidi, ar labi veidotu vainagu. Līdz 40 gadu vecumam saldais ķirsis aug ļoti strauji, bet, sasniedzot 50-60 gadu vecumu, tā ikgadējais pieaugums samazinās, tāpēc maksimālais ciršanas vecums nepārsniedz 60-80 gadus (5.attēls).
Saldais ķirsis labu augšanu uzrāda svaigās, minerālvielām bagātās, smilšmāla un kalcofīlās augsnēs. Tomēr tas normāli aug arī ar kalciju nabadzīgākās, skābākās un sausās augsnēs.
Mežaudzēs saldā ķirša augstums atkarībā no augsnes auglības svārstās robežās no 15-20 m līdz 30-35 m, bet stumbra caurmērs - no 40-70 (80) cm. Stumbri ir slaidi, ar labi veidotu vainagu. Līdz 40 gadu vecumam saldais ķirsis aug ļoti strauji, bet, sasniedzot 50-60 gadu vecumu, tā ikgadējais pieaugums samazinās, tāpēc maksimālais ciršanas vecums nepārsniedz 60-80 gadus (5.attēls).
5.attēls. Saldais ķirsis mežaudzēs Vācija ( Dong, 2006).
Saldo ķirsi iesaka audzēt gan tīraudzēs, gan mistrojumā ar citām koku sugām dažādās biezībās, sākot no 277 (6x6m) līdz pat 6000 (1x1,5m) gb/ha. Plantācijās ar nelielu biezību kokus vēlams atzarot, bet ļoti biezās audzēs sānu apēnojums veicina koku pašatzarošanos.
Īpaši jāatzīmē saldā ķirša izcilais devums bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, jo īpaši kā ekoloģiskai (nektāraugs, augļi putnu barības bāzei, nobiru saldais trūds) un vienlaicīgi arī ekonomiskai (koksne) koku sugai.
Pēdējā desmitgadē arvien vairāk vērības tiek veltīts ķiršu plantāciju, kā arī ķiršu mežu mežaudžu apsaimniekošanas metožu pilnveidošanai, kur īpaša uzmanība tiek pievērsta 2-iem meža produkcijas raksturojošiem lielumiem: koku „kvalitātei” un „dimensijām”, kurus iegūst, veicot augstvērtīgu klonu atlasi, nodrošinot optimālas augšanas vietas izvēli un savlaicīgu agrīno koopšanu ar tai sekojošo retināšanu un krājas kopšanu. Pēdējos gados Eiropā un citur zinātnieki pastiprināti nodarbojas ar ķirša kvalitatīvāko provenienču selekciju un pavairošanu.Ja līdz 20 gs. 70 gadu pirmajai pusei saldo ķirsi uzskaitīja kā Viduseiropai raksturīgu koku sugu, tad šobrīd plaši pētījumi selekcijā tiek veikti Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Kanādā. Šajās valstīs iegūtas tādas saldā ķirša proveniences, kas konkrētos apstākļos ir maksimāli ātraudzīgas un tajā pašā laikā nodrošina kvalitatīvas koksnes izaudzēšanu mēbeļrūpniecības vajadzībām, galvenokārt finiera ražošanai. Tur izveidotas arī otrās un trešās pakāpes sēklu plantācijas, kuras nodrošina ar kvalitatīvu sēklu materiālu. Ir ierīkotas saldā ķirša sēklu plantācijas Čehijā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā.
Eiropas valstīs: Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Čehijā, Slovākijā, Zviedrijā u.c. saldā ķirša augšanas gaitas un produktivitātes novērtēšanai ir izstrādātas un plaši lietotas saldā ķirša jeb Eiropas ķirša augšanas gaitas tabulas, ir noteikts optimālais saimnieciskais gatavums - ciršanas vecums maksimālai krājas iegūšanai.
Zinātnieki uzskata, ka saldais ķirsis ir nākotnes koks, kas jau šodien sekmīgi aug plantācijas tipa mežaudzēs, prasot intensīvu apsaimniekošanu- kopšanu, atzarošanu, mēslošanu u.c., lai rezultātā iegūtu kvalitatīvu un vērtīgu koksni.
Pasaulē saldā ķirša koksne tiek vērtēta kā ļoti vērtīga. Tā ir samērā cieta, elastīga, viegli apstrādājama, labi pulējama, pakļaujas beicēšanai un lakošanai. To realizē apaļkoku, zāģmateriālu, kā arī lobītā vai drāztā finiera veidā. Izmanto galvenokārt mēbeļrūpniecībā, aizstājot mahagoni un citus cēlkokus. Finiera ražošanā pirmo vietu no Eiropā augošajām koku sugām ieņem kļava, otrajā vietā ir saldais ķirsis, tam seko osis, ozols u.c. Mēbeļrūpniecībā nozīmīga ir arī saldā ķirša koksnes mehāniskā stiprība u.c. rādītāji.
Starptautiskajos tirgos ķirša koksnes I m³ cena svārstās no 600-1200 EUR/m³ un sevišķi kvalitatīva saldā ķirša koksne pat līdz 3 tūkst EUR/m³ un vairāk. Salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 30-ajiem gadiem saldā ķirša koksnes cena vairāk nekā trīskāršojusies. Būtiska nozīme ir ķirša krāsai: gaiši dzeltenīgs, vienmērīgs tonējums un gadskārtu platums (nepārsniedzot 1 cm) ir koksnes cenu noteicošie faktori (6.attēls).
Zinātnieki uzskata, ka saldais ķirsis ir nākotnes koks, kas jau šodien sekmīgi aug plantācijas tipa mežaudzēs, prasot intensīvu apsaimniekošanu- kopšanu, atzarošanu, mēslošanu u.c., lai rezultātā iegūtu kvalitatīvu un vērtīgu koksni.
Pasaulē saldā ķirša koksne tiek vērtēta kā ļoti vērtīga. Tā ir samērā cieta, elastīga, viegli apstrādājama, labi pulējama, pakļaujas beicēšanai un lakošanai. To realizē apaļkoku, zāģmateriālu, kā arī lobītā vai drāztā finiera veidā. Izmanto galvenokārt mēbeļrūpniecībā, aizstājot mahagoni un citus cēlkokus. Finiera ražošanā pirmo vietu no Eiropā augošajām koku sugām ieņem kļava, otrajā vietā ir saldais ķirsis, tam seko osis, ozols u.c. Mēbeļrūpniecībā nozīmīga ir arī saldā ķirša koksnes mehāniskā stiprība u.c. rādītāji.
Starptautiskajos tirgos ķirša koksnes I m³ cena svārstās no 600-1200 EUR/m³ un sevišķi kvalitatīva saldā ķirša koksne pat līdz 3 tūkst EUR/m³ un vairāk. Salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 30-ajiem gadiem saldā ķirša koksnes cena vairāk nekā trīskāršojusies. Būtiska nozīme ir ķirša krāsai: gaiši dzeltenīgs, vienmērīgs tonējums un gadskārtu platums (nepārsniedzot 1 cm) ir koksnes cenu noteicošie faktori (6.attēls).
 |  |
6.attēls. Saldā ķirša koksne ( pamazām paliek tumšāk brūna).
Sākot ar pagājušā gadsimta 70-gadiem līdz pat mūsdienām zinātnieki veic lielu darbu par rezistentu saldā ķirša klonu atlasi un pavairošanu, īpaši Eiropas vidus un dienviddaļas valstīs: Polijā, Čehijā, Slovākijā, Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Francijā, Anglijā, Itālijā, Šveicē, Rumānijā, Bulgārijā, Ungārijā, Spānijā, Portugālē, Zviedrijā un Norvēģijā, kā arī ASV, Kanādā, jo šī koku suga ir ļoti uzņēmīga pret Phytophtora sēni, kas nodara ievērojamus bojājumus kvalitatīvas koksnes produkcijas ieguvei.
Latvijā
Latvijā saldais ķirsis kā meža koku suga nav ieguvis plašu popularitāti, jo pilnībā iztrūkst zināšanas par šis koku sugas izplatību, augšanas gaitu un iegūstamo koksnes krāju. Latvijā saldo ķirsi galvenokārt pazīst kā dažādu dimensiju augļu koku, sākot no III lieluma kokiem - Drogana dzeltenais, Ēdoles saldais ķirsis, līdz pat pundurķiršiem- Stella, Lapins u.c. Pašreiz Latvijā ir rajonētas vairākas saldā ķirša šķirnes (Dobeles DIS, Pūres DIS). Šīm šķirnēm ir maz sakara ar saldo ķirsi - Cerasus avium Moench (L.) syn. Prunus avium, kurš satopams mūsu mežos atsevišķu koku vai nelielu grupu veidā. Dendrologi (Lange, Mauriņš, Zvirgzds 1973) ir atzīmējuši atsevišķas saldo ķiršu populācijas - Dobeles, Ēdoles, Saldus, Patkules, kuras aklimatizējušās jau vairākus gadsimtus atpakaļ- laikā no 11-15. gs, kad vācu bruņinieki ieveda Eiropas saldo ķirsi un stādīja kā apstādījuma koku pie muižām.
Ārzemju zinātniskajā literatūrā publicēti interesanti dati par saldā ķirša izplatības pirmsākumiem: zviedru zinātnieks Martinsons ir izpētījis, ka Zviedrijā šo sugu ieveduši vikingi vai kristiešu mūki apmēram ap m.ē. 1000 gadu. Neskatoties uz to, ka saldā ķirša dabiskās izplatības ziemeļu robeža ir Polijas centrālie rajoni, tomēr tas ieviesies arī DienvidZviedrijas un Norvēģijas dienvidu mežaudzēs. Šo ķiršu provenances ir ar ļoti atšķirīgiem ziediem, plaukšanas laiku, augļiem.
Apmēram tajā pašā gadu tūkstotī aizsākusies saldā ķirša audzēšana arī Latvijā, kad kristiešu mūki, bet vēlāk arī vācu muižkungi ieveduši to kā augļu koku no Vācijas. Pakāpeniski saldais ķirsis atsevišķu taksonu un nelielu audžu veidā ieviesās Latvijas dienvidrietumu un rietumu, bet dažās vietās vidus Latvijas rajonos, sevišķi Dobeles, Kuldīgas, Talsu, Liepājas, Saldus, Ventspils, Tukuma, Rīgas, Cēsu, Madonas u.c. rajonos.
Veicot mežaudžu inventarizāciju, izdevās noskaidrot saldā ķirša izcelsmi Talsu raj. Laucienas pag., Šķēdē. Latvijas mežkopjiem šī vieta jau izsenis pazīstama ar lieliski iedibinātām mācību tradīcijām, kur arī labi aklimatizējušās daudzas svešzemju koku sugas: dažādu sugu baltegles, sarkanais ozols, dižskābardis, vairāku sugu lapegles, kā arī saldais ķirsis, kas veido stabilas un produktīvas mežaudzes. Šo koku sugu introdecents izrādījies Šķēdes muižkungs, kurš bijis liels koku mīļotājs un ievedis no Vācijas daudzus dažādu sugu kokus un krūmus, kas gadu gaitā ieviesušies apkārtējās mežaudzēs. Inventarizācijas laikā atklājām vairāk nekā 100 gadus vecus izcilus saldos ķiršus, kuru stumbra apkārtmērs sasniedza 120 cm un vairāk, bet augstums gandrīz 20 m.
Sakarā ar klimata pasiltināšanos (prognozēts, ka pēdējos 50 gados globālā gaisa temperatūra var paaugstināties par 2°C) var prognozēt, ka saldā ķirša mežaudzēšana Latvijas klimatiskajos apstākļos kļūs optimālāka un būs iespējams paplašināt šis sugas izplatību arī mūsu valsts dažādos reģionos, atlasīt saldā ķirša perspektīvākos taksonus un tos pavairot, izveidojot produktīvas saldā ķirša plantācijas vai mistrotus stādījumus. Izpētes darbs, lai noskaidrotu saldā ķirša mežaudzēšanas perspektīvas uzsākts jau 1995.gadā, kad Phare projekta “Tehniskā palīdzība Latvijas privātajai mežsaimniecībai” ietvaros tika ierīkotas pirmās saldā ķirša plantācijas Liepājas, Kuldīgas, Dobeles, Madonas, Ogres un Gulbenes rajonā apmēram 10 ha kopplatībā.
Sēklu materiāls plantāciju ierīkošanai ievākts no Dobeles DIS sēklaudžiem (selekcionāra P.Upīša atlasīti sēklaudži no Kurzemes reģiona mežaudzēm), tādēļ izrādījās, ka plantācijas Gulbenes un Madonas rajonā nav pietiekami salizturīgas. Lai iesākto darbu sekmīgi turpinātu un atlasītu mūsu valsts klimatiskajiem reģioniem atbilstošas, kvalitatīvas saldā ķirša proveniences, sākta tika veikta audžu un atsevišķu taksonu inventarizācija, sēklu materiāla ievākšana no elites sēklām un stādmateriāla izaudzēšana.Projekta TOP 01-28 ietvaros 2001. gadā uzsākta Kurzemes novada (Kuldīgas un Talsu rajona teritorijas) mežaudžu inventarizācija, nodalītas perspektīvas saldā ķirša mežaudzes un elites taksoni. Pētījumi liecināja, ka mežaudzēs samērā bieži sastopami atsevišķi koki, kuri sasnieguši 20-22 un vairāk m augstumu. Tomēr secinājām, ka koki ar pilnīgi neskartiem vainagiem nav daudz. Pārsvarā arī mežaudzēs saldais ķirsis, galvenokārt, izmantots nevis koksnes, bet ogu ieguvei. Tiem vairākas reizes ir apgrieztas galotnes, tāpēc precīzo garumu bieži vien noteikt nebija iespējams. Bez tam šie ķiršu kokiem veidoti iespējami zaraināki, lai būtu lielāka ogu raža.
Bieži vien saldais ķirsis Kurzemes puses lauku sētās kalpo kā dārza dekors (7.attēls).
Ārzemju zinātniskajā literatūrā publicēti interesanti dati par saldā ķirša izplatības pirmsākumiem: zviedru zinātnieks Martinsons ir izpētījis, ka Zviedrijā šo sugu ieveduši vikingi vai kristiešu mūki apmēram ap m.ē. 1000 gadu. Neskatoties uz to, ka saldā ķirša dabiskās izplatības ziemeļu robeža ir Polijas centrālie rajoni, tomēr tas ieviesies arī DienvidZviedrijas un Norvēģijas dienvidu mežaudzēs. Šo ķiršu provenances ir ar ļoti atšķirīgiem ziediem, plaukšanas laiku, augļiem.
Apmēram tajā pašā gadu tūkstotī aizsākusies saldā ķirša audzēšana arī Latvijā, kad kristiešu mūki, bet vēlāk arī vācu muižkungi ieveduši to kā augļu koku no Vācijas. Pakāpeniski saldais ķirsis atsevišķu taksonu un nelielu audžu veidā ieviesās Latvijas dienvidrietumu un rietumu, bet dažās vietās vidus Latvijas rajonos, sevišķi Dobeles, Kuldīgas, Talsu, Liepājas, Saldus, Ventspils, Tukuma, Rīgas, Cēsu, Madonas u.c. rajonos.
Veicot mežaudžu inventarizāciju, izdevās noskaidrot saldā ķirša izcelsmi Talsu raj. Laucienas pag., Šķēdē. Latvijas mežkopjiem šī vieta jau izsenis pazīstama ar lieliski iedibinātām mācību tradīcijām, kur arī labi aklimatizējušās daudzas svešzemju koku sugas: dažādu sugu baltegles, sarkanais ozols, dižskābardis, vairāku sugu lapegles, kā arī saldais ķirsis, kas veido stabilas un produktīvas mežaudzes. Šo koku sugu introdecents izrādījies Šķēdes muižkungs, kurš bijis liels koku mīļotājs un ievedis no Vācijas daudzus dažādu sugu kokus un krūmus, kas gadu gaitā ieviesušies apkārtējās mežaudzēs. Inventarizācijas laikā atklājām vairāk nekā 100 gadus vecus izcilus saldos ķiršus, kuru stumbra apkārtmērs sasniedza 120 cm un vairāk, bet augstums gandrīz 20 m.
Sakarā ar klimata pasiltināšanos (prognozēts, ka pēdējos 50 gados globālā gaisa temperatūra var paaugstināties par 2°C) var prognozēt, ka saldā ķirša mežaudzēšana Latvijas klimatiskajos apstākļos kļūs optimālāka un būs iespējams paplašināt šis sugas izplatību arī mūsu valsts dažādos reģionos, atlasīt saldā ķirša perspektīvākos taksonus un tos pavairot, izveidojot produktīvas saldā ķirša plantācijas vai mistrotus stādījumus. Izpētes darbs, lai noskaidrotu saldā ķirša mežaudzēšanas perspektīvas uzsākts jau 1995.gadā, kad Phare projekta “Tehniskā palīdzība Latvijas privātajai mežsaimniecībai” ietvaros tika ierīkotas pirmās saldā ķirša plantācijas Liepājas, Kuldīgas, Dobeles, Madonas, Ogres un Gulbenes rajonā apmēram 10 ha kopplatībā.
Sēklu materiāls plantāciju ierīkošanai ievākts no Dobeles DIS sēklaudžiem (selekcionāra P.Upīša atlasīti sēklaudži no Kurzemes reģiona mežaudzēm), tādēļ izrādījās, ka plantācijas Gulbenes un Madonas rajonā nav pietiekami salizturīgas. Lai iesākto darbu sekmīgi turpinātu un atlasītu mūsu valsts klimatiskajiem reģioniem atbilstošas, kvalitatīvas saldā ķirša proveniences, sākta tika veikta audžu un atsevišķu taksonu inventarizācija, sēklu materiāla ievākšana no elites sēklām un stādmateriāla izaudzēšana.Projekta TOP 01-28 ietvaros 2001. gadā uzsākta Kurzemes novada (Kuldīgas un Talsu rajona teritorijas) mežaudžu inventarizācija, nodalītas perspektīvas saldā ķirša mežaudzes un elites taksoni. Pētījumi liecināja, ka mežaudzēs samērā bieži sastopami atsevišķi koki, kuri sasnieguši 20-22 un vairāk m augstumu. Tomēr secinājām, ka koki ar pilnīgi neskartiem vainagiem nav daudz. Pārsvarā arī mežaudzēs saldais ķirsis, galvenokārt, izmantots nevis koksnes, bet ogu ieguvei. Tiem vairākas reizes ir apgrieztas galotnes, tāpēc precīzo garumu bieži vien noteikt nebija iespējams. Bez tam šie ķiršu kokiem veidoti iespējami zaraināki, lai būtu lielāka ogu raža.
Bieži vien saldais ķirsis Kurzemes puses lauku sētās kalpo kā dārza dekors (7.attēls).
7. attēls. Sešdesmit gadīgs saldais ķirsis Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta lauku mājās.
8.attēls. Ar saldo ķirsi dabiski apmežojusies neapstrādāta lauksaimniecības zeme, kas robežojas ar gāršas tipa mežaudzi Liepājas trejona Cīravas pagasta teritorijā (M.Daugavietes foto).
9.attēls. Divdesmitgadīgs saldais ķirsis neizmantotā lauksaimniecības zemē Saldus rajona Jaunlutriņu pagasta teritorijā (M.Daugavietes foto).
10.attēls. Saldais ķirsis Kuldīgas tajona Basu pagasta teritorijā, H=22 m, D1.3=39 cm, 40 gadi ( M.Daugavietes foto).
11.attēls. Saldā ķirša sēklu ievākšana Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta teritorijā.
12.attēls. 1-gadīdgs saldais ķirsis Olaines stādaudzētavā.
Vietējie iedzīvotāji jau izsenis ķirša koksni izmantojuši telpu iekšējai apdarei, kā arī galdu, krēslu, skapju u.c. priekšmetu izgatavošanai. Apsekojot ķirša izplatības reģionus, noskaidrots, ka Saldus un Liepājas rajonā ķiršu apaļkoku dēļus, žāvē un veiksmīgi izmanto mēbeļu un apdares materiālu ražošanai (13.attēls).
|
|
13.attēls. Saldā ķirša koksnes izmantošana privātīpašumā Saldus rajona Jaunlutriņu pagastā . a) sagarināts stumbrs, b) apaļkoks sazāģēts dēļos un sakrauts žāvēties (M.Daugavietes foto).
Koksnes Ķīmijas institūta zinātnieki Dr. J.Dolača vadībā ir izvērtējuši mūsu mežos augošā saldā ķirša koksnes fizikāli mehāniskās īpašības un secinājuši, ka Latvijā augošā saldā ķirša koksne ir salīdzinoši blīvāka kā Viduseirpas mežaudzēs augošā saldā ķirša koksne, kas palielina šīs koksnes konkurētspēju pasaules tirgū. Attiecībā uz mehāniskajām īpašībām, veikti pētījumi par saldā ķirša koksnes īpašībām:
- Robežstiprība statiskajā liecē σ atbilstoši DIN 52 186 pie mitruma 12% un blīvuma ρ = 650,0 kg/m³,
- Elastības modulis E statiskajā liecē atbilstoši DIN 52 186 pie mitruma 12% un blīvuma ρ = 650,0 kg/m³, E = 8,65 ±1,30 Gpa;
- Robežstiprība spiedē aksiālajā virzienā pie mitruma 12% un blīvuma ρ = 603,7 kg/m³
σ= 48,25 Mpa;
- Vidējais aplievas koksnes blīvums koka augstumā:
Ρ = 646,1 kg/m³;
- Vidējais kodolkoksnes blīvums koka augstumā: Ρ = 639,8 kg/m³ ( Daugaviete et.al. 2003, Pavlovičs, Dolacis et al., 2007).
Pašlaik LVMI “ Silava” zinātnieku uzmanības lokā ir 2001. un vēlākos gados ierīkotās saldā ķirša plantācijas Kuldīgas rajona Ēdoles pagasta, Kuldīgas rajona Pelču pagasta, Tukuma rajona Kandavas novada Rūmenes pagasta, Talsu rajona Baltgales pagasta, Valkas rajona Smiltenes pagasta, Rīgas rajona Siguldas pilsētas, Cēsu rajona Zaubes pagasta, Saldus rajona Lutriņu pagasta, Ventspils rajona Piltenes pagasta teritorijā , Bauskas rajona Dāviņu pagasta vairāk nekā 15 ha platībā (apmēram 30 000 taksonu)(14.,15.attēls).
14.attēls. Koksnes ķirša plantācija iestādīta labības laukā Tukuma rajona Kandavas novada Rūmenes pagastā.
15.attēls. Saldā ķirša ( Cerasus avium Moench.)koksnes plantācija, 2000.gada stādījums Talsu rajona rajona Balgales pagasta teritorijā. Hv. = 3.2 m, Dv= 3.2 cm ( 2008.gada foto M.Daugaviete). Biezība 10 000 koki/ha, atzaroti zaļi zari).
Kuldīgas rajona Ēdoles un Pelču pagastā (mātesaugi Nr. 7., 8., 9., 12., 13., 23., 25 u.c.), Tukuma rajona Rūmenes pagastā, Talsu rajona Balgales pagastā (mātesaugi Nr. C3,C4, J1, J3, J4, J5, J6, S1,S2, S3, S5), Ventspils rajona Piltenes pagastā, Saldus rajona Jaunlutriņu pagastā, Cēsu rajona Zaubes pagastā ierīkotas saldā ķirša plantācijas ar vietējās izcelsmes stādmateriālu, gan jauktu, gan atsevišķu ģimeņu atlasīts stādmateriāls rindu atkārtojumos (16.attēls). 
16. attēls Saldā ķirša vietējo klonu izmēģinājuma stādījums Kuldīgas rajona Pelču pagasta teritorijā.
Ventspils rajona Māteru pagasta un Aizkraukles rajona Zalves pagasta teritorijās iekārtoti saldā ķirša eksperimentāli stādījumi ar Dānijas izcelsmes jauku klonu sēklu stādmateriālu.
2011.gadā paredzēts ierīkot eksperimentālu stādījumu Dobeles rajona Dobeles novada teritorijā ar Zviedrijas izcelsmes (LVM stādaudzētava Kalsnavā) stādmateriālu.
Informāciju apkopoja un sagatavoja
LVMI "Silava" vadošā pētniece,
Dr.sc.ing. Mudrīte Daugaviete
Publikācijas latviešu valodā
Daugaviete M., Krūmiņa M., Dolacis J., Hrols J., Bērziņa A. Saldais ķirsis (Cerasus avium (L.) Moench syn. Prunus avium L.) koksnes ražošanai: pētījumi par ķirša izplatību, reproduktīvo materiālu, tā agrīno augšanu izmēģinājumu stādījumos un daži fizikāli mehāniskie raksturlielumi. – LVMI “Silava” Zinātnisko rakstu krājums. Mežzinātne. 2002, Nr. 12(45), 60 – 86 lpp.
Daugaviete, M. 2003 Daudzmērķu kokaugu stādījumi lauksaimniecībā nerentablās zemēs. Žurn. AGROTOPS, 2003, jūnijs
Daugaviete, M. 2009 Ķirsis koksnes ražošanai. Žurn. AGROTOPS, 2009, novembris
Ķeris, A. 1997 Saldā ķirša izplatība Latvijas Kurzemes zonas mežaudzēs. Diplomdarbs. LLU Meža fakultāte, 1997, 75 lpp.
Mangalis, I. 1998 Saldais ķirsis (Prunus avium L.) – meža koku suga. Meža Dzīve. 1998, 2 (255) lpp. 12-14
Pavlovičs G. , Dolacis J., Alksne A., Cīrule D., Hrols J., Daugaviete M., Blaho J. Saldā ķirša ( Prunus avium L.) koksnes anatomisko un fizikāli – mehānisko īpašību pētījumi. – LLU Raksti. Jelgava. 18 (313), 2007; 77-80.
ROKASGRĀMATA. ĀTRAUDZĪGU KOKU SUGU PLANTĀCIJU IERĪKOŠANAI. 2006. Izstrādāta IZM TOP projekta „Ātraudzīgu, vērtīgu koku sugu plantācijas ierīkošanas modeļu un tehnoloģiju izstrāde (ekoloģiskie, ekonomiskie un sociālie aspekti)” ietvaros.Projekta vadītājs: LVMI „Silava”vad. pētn. Mudrīte Daugaviete
